Risinājums bija ieviest sistēmu, kas sastāv no uzraudzības aizmugures biroja un 100 stacionāriem un 14 mobilajiem ātruma fotoradariem, kas tiktu uzstādīti Latvijas ceļos.
Fits Traffic bija atbildīgs par centrālās biroja sistēmas izstrādi, ieviešanu un darbību, kas apstrādātu, sagatavotu un nodotu pārkāpumu lietas ārējai naudas sodu administrācijas un pārkāpumu sistēmai. Ātruma kontroles sensoru integrācija nodrošināja automātisku datu ievadi caur mobilo tīklu, izveidojot ļoti efektīvu pārkāpumu apstrādes praksi.
Kā daļu no pakalpojuma Fits Traffic nodrošināja 24/7 kameru tīkla uzraudzību un uzturēšanu, kā arī visu tīkla problēmu risināšanu (ar jebkuru no iesaistītajām pusēm, tostarp energokompānijām un mobilo sakaru operatoriem). Lai nodrošinātu spēcīgu aizmugures biroja veiktspēju, maksimālu precizitāti un samazinātu manuālo uzdevumu skaitu.
Fits Traffic ieviesa dziļo neironu tīklu, kas balstīts uz:
Mākslīgā intelekta darbība aizmugurējā birojā palīdzēja paātrināt ātruma pārkāpumu pirmapstrādi.
Tā rezultātā Latvija varētu sākt nelielu startu, sākotnēji uzstādot tikai dažus ātruma fotoradars, un tad spēt ātri un nepieciešami palielināt apjomu bez papildu ieguldījumiem IT iespējās. Vēl svarīgāk ir tas, ka kontrole pār visu datu dzīves ciklu – sākot no kameru tīkla pieejamības līdz pat ātruma pārsniegšanas protokolu eksportam tiesībaizsardzības iestādēm – nodrošina augstu datu kvalitāti un stingru saistību ievērošanu pret iepriekš noteikto pakalpojumu līmeni.
Viss process var aizņemt pat dažas minūtes, sākot no pārkāpuma atklāšanas līdz pārkāpuma lietas sagatavošanai eksportam. Dati ne tikai automātiski tiek importēti no kamerām, bet arī iepriekš apstrādāti ar dziļiem neironu tīkliem, lai segmentētu, klasificētu un atpazītu transportlīdzekļus, nodrošinot iepriekš nebijušu detalizāciju un precizitāti.
Piemēram, lai gan daudzas ātruma kameras spēj klasificēt tikai kravas automašīnas un vieglos pasažieru transportlīdzekļus, Latvijas risinājums spēj atšķirt motociklus, autobusus, un to var paplašināt arī citām transportlīdzekļu klasēm.
Šīs jaunās iespējas uzlabo ātruma kontroles elastību (piemēram, ļaujot precīzāk noteikt dažādu transportlīdzekļu klases un piemērot dažādus sliekšņus atkarībā no vizuāli konstatētiem laika apstākļiem), vienlaikus palielinot arī biroja darbinieku produktivitāti, ļaujot apstrādāt daudz lielāku skaitu gadījumu (piemērojot dažādas darba plūsmas neatliekamās palīdzības transportlīdzekļiem, velosipēdiem bez numura zīmes, kas vērsti pret kameru, uc).
Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam satiksmes negadījumu skaits vietās, kur uzstādīti ātruma mērītāji, ir samazinājies par 33%, bet smagu satiksmes negadījumu skaits — par 36%.
Galvenie fakti:
”Katru gadu autoavārijās pasaulē mirst 1 miljons cilvēku. Tas ir puse Latvijas iedzīvotāju. Un, ja mēs varam mainīt šo šausminošo statistiku, uzlabojot ceļu vidi, tā ir mūsu prioritāte numur viens!“
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)
